Esmu izlasījusi visas līdz šim izdotās grāmatas detektīvsērijā par Annu Elizabeti un sākumā tās mani tiešām aizrāva – bija gan detektīvintriga, gan spilgti personāži, interesanti varoņi un intriģējošs sižets. Romāns “Slazdā”, manuprāt, ir vājākā no visām līdzšinējām daļām par Annu Elizabeti.
Pirmkārt, lasot ir tāda sajūta, ka romāns vispār nav redzējis redaktoru un korektoru, kuri izlabotu daudzās kļūdas un sižeta aplamības. Rodas tāds iespaids, ka uzrakstīts steigā, lai tikai būtu, ko pārdot. Kā tas var būt, ka vienā nodaļā romāna tēls iet uz slimnīcu pie meitas, bet pēc pāris nodaļām nāk uz mājām meklēt meitu un vispār nav lietas kursā, ka meita ir slimnīcā. Tādas kļūdas lasot vēl neesmu pieredzējusi nevienā darbā.
Un tie tēli un antivaroņi – vispār šķiet, ka Judinas varoņiem, kuri darbojas mediju un izklaides jomā, nav citu raksturu kā tikai idioti, pilnīgi tukšgalvji, rausēji un alkatas. Ja bagātnieks, tad noteikti pēdējais iznirelis. Ja tēls darbojas medijos vai grāmatvedībā, tad nicināms, nožēlojams cilvēciņš. Nedaudz noguru no tādas raksturu tipoloģijas pēdējās grāmatās. Ja sākumā tāda raksturu vienveidība tā nedūrās acīs, tad tagad jau šķiet par daudz. Pilnīgi nekādas detektīvintrigas, pārāk daudz slepkavību (ja pieskaita vēl senākās, kas attiecas uz romānā risināto lietu, sanāk virs 10) un bezjēdzīgu notikumu pavērsienu, un beigās nav pat galva jālauza, vainīgs kārtējais maniaks, kura motivācija ir diezgan neticama un baltiem diegiem šūta. Vienīgais līdzpārdzīvojums, ko grāmata spēj izraisīt – ar kuru čali tad Anna beigās paliks. Un Austrijas Berghofu muižas notikumi – vismaz tie mazliet rosināja iztēli un beigu daļā atklājās citā gaismā, tāds pārsteiguma moments.
P.S. Papildinājums – pati autore apgalvo, ka sižeta nepilnību nav, jo darbā ir laika ziņā atkāpes, (tēvs meitu mājās meklē 7.maijā, pie viņas slimnīcā – 8.maijā). Vērtējiet, lasiet paši, tad jau arī būs skaidrs, kā ar to lineāro virzību!
1 Comment