JAUNGADA DZEJOĻI – PAŠI LABĀKIE

Šajā sadaļā atradīsi skaistus, jēgpilnus, elegantus apsveikumu pantus un Jaungada dzejoļus saviem mīļajiem. Lai Tev un man nekur tālāk nav jāmeklē, esmu atlasījusi tikai pašus labākos. Ziemassvētku dzejoļus un dzejas rindas meklē atsevišķās sadaļās “Visskaistākie Ziemassvētku dzejoļi: garie panti” un “Visskaistākie Ziemassvētku dzejoļi: īsie panti”.  Lai noder!

Kad pāri namu jumtiem zvaigznes sijās gaismu,

Un vecais gads ar piepildītiem sapņiem projām ies

Mēs zvaigznēs vērsimies un ļausim jauniem sapņiem vaļu,

Jo tikai tā šai dzīvē varam tālāk iet.

/Inese Tora/

***

Pie Jaunā gada sliekšņa stāvot,

Vēl nebijušas dienas sveic

Caur pusnakts zvaigžņu gaismu blāvo.

Pie jaunā gada sliekšņa stāvot,

Dun krūtīs sirds un spēki strāvo:

Tik daudz, tik daudz būs jāpaveic!

Pie jaunā gada sliekšņa stāvot,

Vēl nedzīvotas dienas sveic.

/Ziedonis Purvs/

***

…Tavas mūža dienas griež

Laiks ar asu dzirkli,

Tādēļ gaismas svaros sver

Katru acumirkli.

Apber pelniem to, kas rūgts,

To, ko ilgi nīdi,

Aizmirsti! Un paņem līdz

Tikai skaistu brīdi.

Atceroties bijušo,

Tumsā nenomaldies –

Atskaties un pasmaidi,

Saki visam paldies!

/Valda Mora/

***

Gads gadu mij,

Ik stunda aizsteidz līdzi stundai,

Tā dzīves lapaspuses

Laika roka šķir.

Ja vēlies paturēt,

Tad zini – to var īsu brīdi

Vien tas, kas esi pats, tas nezudīs.

Nav grūti dziesmai skanot

Dzirdēt balsi.

Nav viegli saklausīt,

Kad skan vien sirds.

Gads gadu mij,

Ik brīdis izgaist laika vējā

Vien pāri liesmai sirdī

Atviz varavīksnes tilts.

/Valdis Svirskis/

***

Man vajag aizdegt kaut vienu svecīti sevī –

jau ir pēdējais laiks drīz Jaunais gads sveces lies

un kā gan es tāda bez vieglas gaismiņas sevī

iešu pie Jaungada svecēm sildīties?

un kā gan es tāda bez brīnuma gaismiņas sevī

varēšu eglē brīnuma svecītes degt

un visu gadu bez sevī gaismiņas ejot

siltas domas kā villaini pāri ikdienai segt?…

jauns gads nāk caur tīrām pēdu nemītām takām

dienu lielajā eglē gaišas svecītes liet

es arī: es aizdedzu sīku liesmiņu sevī

tad eju pie jūsu

siltuma sildīties

/Maija Laukmane/

***

Plīv sveču liesmiņas,

Nakts iet uz pirkstu galiem,

Sirds tic kā bērnībā,

Ka brīnums ciemos nāk,

Kad pusnakts stundā,

Jaunais gads pār zemi,

Pilns cerību un sapņu gaitu sāks.

/K.Apškrūma/

***

Kad Jaungada naktī divpadsmitos jūsu mājā pulkstenis sāk dimdināt dažas minūtes agrāk, tad ziniet- vainīgs rūķis, kas pabīdījis rādītāju uz priekšu. Viņš ir tikpat nepacietīgs kā mēs cilvēki, viņš arī grib ātrāk zināt, kas gaida aiz divpadsmitiem. Un jūtas vīlies, ka nekas nenotiek, ka vajadzīga pacietība gaidīt, uzmanība vērot un paša darbs visa gada garumā. Bet, ja pulkstenis jūsu mājā iezvana Jauno gadu, kad citur jau paukšķ šampanieša korķi un skan laimes vēlējumi, tad apdomīgais rūķis ir ieķēries rādītājā, lai pagarinātu aizejošo gadu par kādu minūti. Laikam viņam- tāpat kā daudziem- negribas šķirties no gada, kas bijis vēlīgs. Jaunais – vienvienīgs noslēpums, sazin kāds būs, labāk palikt pie kā, kas drošs.

/Māra Svīre/

***

atļauj lai gaisma nāk

tieši tikpat neapturami vienkārši

kā katru rītu pār koku galotnēm un

tumsas palagam nekas cits neatliek

kā bezspēkā balēt

atļaut lai gaisma nāk

tieši tikpat viegli

un tieši tikpat neapturami vienkārši

ļaut sev

nespēto

varēt

/Maija Laukmane/

***

Pa to sudraba taku,

pa kuru atnāca Ziemassvētku prieks,

Pa tām pēdām,

pa kurām vecais gads projām aiziet,

Atstaros Jaungada laime

kā balts, zvaigznēs vizošs sniegs.

Atver dvēseli savu!

Tici!

Un paej pretī mazliet…

/L.Sāgameža-Nāgele/

***

Jaunā gadā vēlu baltu sniegu,

lai pār brūcēm un pār grumbām snieg,

it kā šūpuļdziesmu — klusu, liegu,

tīrs lai sapnis tiek un mierīgs miegs.

Zinu, sadursmju un dusmu steigā

vēlējums tāds šķitīs sentiments, —

modinātājs uzvilts kliedz līdz beigām,

uzsākts ritms neapturams dzen.

Varbūt no šīs trakās riņķa spēles

izraut jaunais gads kaut brīdi spēs, —

jāiemācās sev un citiem vēlēt

spēka graudus iesēt dvēselēs.

/Lija Brīdaka/

***

Nav bijis vēl neviens tāds gads,

Kas tikai laimi nestu,

No bēdām, rūpēm sargātu

Un laimīgs kalnā nestu,

Bet laimīgs tas, kas smaidot prot

Nest to, ko dzīve viņam dod!

***

Ar Jaunā gada zvaigžņu gaismu

savas acis slacīsim.

Ar katru darbu, ko diendienā

klusā vienkāršībā darām,

Mēs pasauli un savus mīļos

sargāt varam.

/Mirdza Ķempe/

***

Lai visi top bagāti, līksmi,

Vietas lai ļaunumam nav,

Lai ir maize un māte,

Un mājās – stūrītis savs.

Lai saskaras sapņi ar dzīvi,

Lai kaķis dzīvo un suns,

Un bērni lai laimi izjūt

Pie Jaungada malduguns.

/Andra Millere/

***

Kā nemierīgu straumju kritums

Caur naktīm un caur dienām dim

Pilns gaidu garais gadu ritums

Un sapņus nes uz debesīm.

Nu atkal gads ir ceļa jūtīs,

Un zemes ilgas sauļup slīd:

Ak, iededz gaismu mūsu krūtīs,

Kas dzīves vienmuļībā spīd!

/J.Ziemeļnieks/

***

Nakts straujā steigā vilciens aizskanēja,

Kā zelta zobens tumsu caurdurdams,

Un tikai brīdi logā atmirdzēja

Kāds smaidošs vaigs, nakts tumsā izzuzdams.

Tā aiziet gads … Un tā mums laime smaida

Kā ēnu zieds, kas vēsmā izgaist trauc,

Bet dzīves vārtos cilvēks gaida, gaida . . .

Un fatāls spēks to mūžam sapņot sauc.

/J.Ziemeļnieks/

***

Tinusies mākoņu mētelī biezā,

Durvīs stāv pēdējā decembra diena

Un, pie manis nākdama ciemos,

Egļu pazares istabā ienes.

Sveķu smarža pa telpu staigā,

Nogulst uz segām un nogulst uz galda,

Pēdējai decembra dienai uz vaiga

Mirgo sniegpārslu asara salta.

/Ārija Elksne/

***

Zvanu skaņas viļņo gaisā,

Vecā gada stundas drūp.

Cerību un sapņu biķers

Atkal man uz galda kūp.

Cerību un sapņu biķers

Atkal man šai stundā svēts,

Piepildīsies viss, kas dziļi

Dvēselē būs iecerēts.

/Kārlis Skalbe/

***

Es mīlestību šogad izlūdzos,

Šo visu glābjošo un reto spēju.

Ak, man vienalga, kādu man to dos –

Kā akmeni, kā krustu vai kā vēju.

Lai tikai ir! Lai neņem roku nost

Un lai vēl piespiežas pie mana pleca.

Vienalga, lai kā nātre atnāk kost,

Tāpat, kaut vai aiz paraduma veca.

/I.Ziedonis/

***

Ir dīvaina sajūta gadu mijā

Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs –

Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.

/Janīna Tabūne/

***

Kāds kuram nāks,

Tāds būs vien jāsaņem,

Jo katram citāds

To Liktens lemj.

Cits balta sniega kalnā gavilēs,

Pār citu dūmu miglu

Pusnakts sēs.

Kāds gaiši smies,

Kāds as’ras lies.

No augstumiem

Tās dīvās skaņas šalks, –

Pēc labā, skaistā

Prāti vienmēr alks.

Un sirds ar mīļumu

Tik pilna kļūs,

Ka ticēsim:

-Šis gads daudz labāks būs…

/Marta Bārbale/