SLAVAS DZIESMA SODAI “TE BIJA BRITA MARIJA”

Frēdrika Bakmana sirsnības un īstuma pilnie darbi “Vīrs, vārdā Ūve” un “Omce sūta sveicienus un atvainojas” līdz šim man nav likuši vilties un tieši tāds pats ir arī trešais latviski izdotais romāns “Te bija Brita Marija”, kuru pamanīju Jāņa Rozes grāmatnīcā un varen trakoti nopriecājos, jo šis autors ir fenomenāli lielisks – viņam izdodas rakstīt vienlaikus vienkārši, patiesi, asprātīgi, smeldzīgi skaisti un sirdi skrāpējoši.

Tātad stāsts ir par pedantiski kārtīgo mājsaimnieci Britu Mariju, kura pēc 40 gadus ilgas laulības ir aizgājusi no neuzticīgā vīra un meklē darbu. Vienīgā vakance atrodas krīzes pārņemtajā Borgā – mazā pilsētiņā, kura atrodas pilnīgā nekurienē un kur slēgti visi veikali, izņemot picēriju, auto remontdarbnīcu un aktīvās atpūtas centru. Tikai daži iedzīvotāji vēl nav pārdevuši savas mājas, taču tikai retais cer, ka kādu dienu situācija uzlabosies. Šādā depresīvā pilsētiņā Brita Marija uzsāk darbu aktīvās atpūtas centrā, jau pirmajā vakarā izberžot visu ar dzeramo sodu, un pamazām iepazīstas ar ārēji paskarbajiem pilsētiņas iemītniekiem, kuru vienīgās ikdienas aizraušanās, šķiet, ir picērijas apmeklējums un futbola spēlēšana. Kad vietējiem bērniem steidzami nepieciešams komandas treneris, viņi ieceļ šajā amatā Britu Mariju, kaut gan viņa uzskata šo spēli par nekārtīgu un nevaldāmu, kas rada tikai papildus netīrību viņas tik sakoptajā ikdienā.

Jā, Britai Marijai patīk tīrīt, viņas ieroči pret jebkuru nekārtību un netīrumiem ir dzeramā soda un birste. Diemžēl, kā jaušams tālākajās lappusēs, tie ir arī viņai vienīgie zināmie ieroči pret vientulību, vīra vienaldzību, sabiedrības stereotipiem un dzīves panīkumu. Visu mūžu viņa ir rūpējusies par citiem – par vīru, par vīra bērniem, vīramāti, māsu un neviens nav painteresējies par viņas labsajūtu, viņas sapņiem un vēlmēm. Un visu mūžu viņa ir uztraukusies par to, ko padomās citi, tāpēc ikviena rīcība ir pakļauta sabiedrības vērtējumam. Taču šo vienīgo reizi Brita Marija ir rīkojusies pēc sava prāta – aizgājusi no vīra, uzsākusi jaunu posmu, nezinot, kur tas aizvedīs. Par spīti acīmredzamajiem uzmanības pierādījumiem no vietējā policista, viņas domas atkal un atkal atgriežas pie vīra, kurš ilgu laiku bijis būtiska Britas Marijas dzīves daļa, tāpēc Brita Marija vēl arvien ir atkarīga no vīra uzspiestajiem viedokļiem, taču lēnām viņa no bezpalīdzīgas, atkarīgas sievietes dažādu ekscentrisku notikumu rezultātā pārtop par būtni ar raksturu.

Lēnām, pamazām viņa ar savu savādnieces izturēšanos un maniakālo tieksmi pēc tīrības iekaro cieņu vietējo iedzīvotāju acīs, un ir skaidrs, ka Borga mainīs Britu Mariju tieši tikpat ļoti, cik Brita Marija mainīs Borgu.

Neļaujiet sevi maldināt grāmatas vākam – šī nav bērnu grāmata, tās mērķauditorija ir tiklab bērni un pusaudži, kā pieaugušie un pensionāri. Nav šaubu, ka Bakmans atkal ir uzdāvinājis lasītājiem burvīgu grāmatas tēlu, kas pārsteidz ar vienkāršo, bet tik aizraujošo dzīves izklāstījumu kombinācijā ar pārdomām, kas seko pēc grāmatas izlasīšanas. Ja jums ir apnikuši tradicionālie dāmu romāni, kas visi ir veidoti pēc viena un tā paša stila, sameklējiet Bakmana grāmatas un atrodiet laiku iepazīt tādu grāmatu pasauli, kas liek apzināties pasaules viedumu un savstarpējo attiecību skaistumu.

Joprojām man pirmajā vietā no visām tulkotajām Bakmana grāmatām ir “Omce sūta sveicienus un atvainojas”. Ja viņa darbi vairāk nebūtu pieejami latviski vai angliski, es droši vien mācītos zviedru valodu, lai tikai spētu izlasīt. 🙂