KAS RADA TAVU DZIRKSTI?

Pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka daudziem trūkst pozitīvas enerģijas, kaut gan ir taču vasara, kad pilniem malkiem jābauda tās dāvātie labumi un prieki it visur, kur vien tos var atrast. Darbs nav visa mūsu dzīve, tāpat kā ikdienas pienākumi un atbildība savējo un ģimenes priekšā. Vislabāk mēs strādāsim un saskarsimies ar saviem mīļajiem, ja tā dzirksts, kas atrodas mūsos, būs dzīva un jūtama.  

Ticiet vai nē, bet šis brīdis ir pats skaistākais mūsu dzīvēs tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas ir tagad. Tagad un šobrīd mēs esam, eksistējam, elpojam un dzīvojam un nav labāka brīža, kad atmest visas nejaucības, kas nobēdzina dzirksti kaut kur dziļi zem ikdienas smagumiem.

Dzirkstij jāļauj vaļu, tai jāmirdz acīs un jāsmaida lūpās, tai jāļauj izpurināt matus un pieņemt spontānus lēmumus, ko kauns stāstīt, bet patīkami atcerēties! Dzirksts pazūd ikdienas steigā, nevaļā, tukšās, nelietderīgās, laiku patērējošās nodarbēs, uztraukumos, šaubās un bailēs, tāpēc prom to visu. Ir taču vasara, pats enerģētiskākais laiks gadā, kad visapkārt notiek tik daudz interesanta un pasaule jūk prātā no smaržām, garšām un dabas pilnbrieda spēkiem.

Vārdu sakot, ir jāsaņemas izdarīt to, kas pamodinās snaudošo dzirksti. Tev būtu jāzina, kas tev pašam sniedz vislielāko prieku šajā dzīvē un šajā vasarā. Tas ir tas, ko iedomājoties, sāk kņudēt pēdas, gribas spiegt aiz sajūsmas un laiks netiek skaitīts. Vai varbūt tas ir tas, kas rada iekšēju siltumu, kura pietiek arī citiem. 

Izej laukā, dabā pabraukāties ar riteni, dodies uz turieni, kur jau sen esi plānojis aizbraukt. Latvijā ir miljons velomaršrutu, pārgājienu un ekskursiju iespēju. Nesen es pavēlā vakarā izbraucu ap 30 km cauri savam dzimtajam Salas novadam un atklāju skaistus skatus, saimniecību, kur vēl joprojām kāds tur govis, fantastiskus nobraucienus pa pakalniem un lejām un atklāju sev vasaras vakara burvību visā tā krāšņumā. No lavandu laukiem, dzīvā sudraba muzeja, krāšņi atjaunotās Cēsu pils Vidzemē līdz atzinību guvušajam šmakovkas muzejam, Aglonai, Karaļkalnam Latgalē, no elegantās Kuldīgas vecpilsētas, elpu aizraujošās Jūrkalnes, akmeņu piramīdām, vīna darītavām Kurzemē līdz hercogu pilsētai Jelgavai, tautas veidotajam Likteņdārzam, Krustpils pilij ar savu spoku Zemgalē – nav iespējams uzskaitīt visu, kas apskatāms un izdzīvojams mūsu zemes robežās. 

Piezvani kādam sev tuvam, īpašam cilvēkam, ar ko jau sen esi gribējis parunāt, bez kautrības, bez minstināšanās, jo dzīve ir nezināma, rīt tādas iespējas vairs var nebūt. 

Ielec ūdenī ar visām drēbēm un izšļaksties no sirds, ievelc sev līdzi arī draugus un piedzīvojiet momentu, kas paliks sirdī uz mūžu.

Nomet apavus un iekrien pļavā pēc puķēm, ko salikt vāzē uz galda.

Aizej uz mežu sēņot un aprunāties ar kokiem (pavisam nopietni 🙂 ).

Aizbrauc uz jūru, ar basām pēdām pieskaries saules sasildītām smiltīm un elpo ar jūru vienā ritmā. 

Pasūti pie velniem visus dietologus un sabīdi kopā zemenes ar putukrējumu.

Sameklē draugu, kam ir pirts prom no civilizācijas, un izbaudi vēla vakara pirtī iešanu, kad izejot laukā no sakarsušas telpas, pretī dvašo vasaras nakts miglas pļavu dzestrums un skan griezes balss tālajos laukos.

Apmeklē brīvdabas kino vai izrādi, un izsmejies no sirds. 

Vienu rītu saņemies un piecelies pirms sešiem un dodies dabā, izbaudot dienas sākumu. Vienreiz gadā taču to var izdarīt un var gadīties, ka tas kļūs par ieradumu. Esmu cēlusies četros un gājusi fotogrāfēt purvu, ui, pēc tam visa diena ir kā spārnos!  

Vienu brīvu dienu velti savam hobijam bez sirdsapziņas pārmetumiem, atstāj ikdienas darbus mierā, tie nekur nepaliks. Paliks un aizies laiks, tāpēc dzirksti atrast ir tik svarīgi. Jo tā padara tevi dzīvu un īstu, dzirksts atrašana ir īsta veselības formula, jo liek mums smaidīt ik dienu, celties augšā bez modinātaja atlikšanas, izdzīvot pilnvērtīgi ikvienu mirkli, smieties no sirds, tā, lai gaiss dzirksteļo un dzirksts pārmetas arī uz citiem. Nu tā, lai prieks! 

Un ja viss mans uzskaitītais nelīdz, tad atliek tikai viens – iemīlēties! 🙂