Kārtības maģija jeb kā sakārtot māju uz visiem laikiem

marija kondo kārtības maģija

Ir grāmatas, kuras būtu jāizlasa katram. Marija Kondo ir uzkopšanas konsultante no Japānas, un lai cik tas neizklausītos savādi, viņas klienti ir cilvēki, kuri vēlas sakārtot savu māju reizi par visām reizēm un tādos gadījumos Marija ir labākais palīgs. 

Lietas ir tās, kas vistiešākajā veidā piedalās mūsu ikdienas dzīvē un ir būtiska ikviena cilvēka eksistences sastāvdaļa. Mani ārkārtīgi fascinēja autores pieeja lietām un cieņa, pat mīlestība un rūpība attiecībā uz tām. Viņas uzkopšanas pamatā ir pārliecība, ka lietām ir sava enerģētika un savā mājoklī, drēbju skapī, grāmatplauktā, itin visur jāpatur tikai tās lietas, kas sagādā prieku un kuras tiek izmantotas, nevis atstātas ar domu, ka “man to uzdāvināja draudzene/mamma/tante un viņa apvainosies, ja izmetīšu”, “gan jau kādreiz uzvilkšu/lietošu/izlasīšu”, “to paturēšu bērniem” utml. Visi šie argumenti nepalīdz tikt pie sakārtotas mājas. Turoties kaut vai tikai pie viena koncepta – “paturēt to, kas patīk”, cilvēks spēj atbrīvoties no vesela lēruma nevajadzīgu un lieku krāmu, kas krāj putekļus, aizņem vietu, netiek lietderīgi izmantoti, līdz ar to pašai mantai zūd pastāvēšanas jēga, ja tā netiek lietota pēc tās nozīmes.

Un jā, grāmatas iespaids ir ļoti labs, jo vēl neizlasot līdz galam, es sāku bez žēlastības revidēt savus grāmatu, papīru, tūrisma bukletu, fotogrāfiju, ģeogrāfijas un ilustrētās zinātnes žurnālu, galda spēļu, apsveikumu kartīšu, tukšu elektronikas preču kastu un vecu vadu mudžekļu krājumus (agrākais princips – nu kā tad tu izmetīsi, ja nu noder!), aizlidinot ugunskurā vai piedāvājot interneta mantu atdošanas grupām un aizvācot visu, kas nav bijis vajadzīgs pēdējo gadu laikā un nav iemeslu, kāpēc tas būtu vajadzīgs turpmāk. Protams, no visa grāmatā aprakstītā materiāla mani interesēja, ko Marija Kondo saka par grāmatām, jo uzskatīju, ka mani krājumi nav lieli. Tomēr jāatzīst, ka autore ļoti labi pazīst nelaimīgo mantu krājēju psiholoģisko pusi un visus sīkos aizbildinājumus, kas cilvēkiem liedz tikt vaļā no mantām- grāmatu gadījumā “šo es noteikti kādreiz izlasīšu” u.c.

“Kārtības maģija” nav tikai par uzkopšanu  un kārtības ieviešanu mājās, tā ir par sava prāta sakārtošanu, par lēmumu pieņemšanas prasmes izkopšanu, par sava līdzšinējā dzīvesveida mainīšanu, sākot ar maziem lēmumiem, kuras drēbes, fotogrāfijas, mantas atstāt savā mājoklī, beigās nonākot pie lielākiem – darīt to, kas patīk, mācīties to, ko sirds vēlas, izšķirties no sevi izsmēlušām attiecībām, pārcelties uz dzīvi citur utml.

Mani tikai mazliet nesimpatizēja autores pieeja visas izmetamās lietas dēvēt par atkritumiem, jo nevajadzīgajām mantām tomēr var atrast pielietojumu – grāmatas var atdot vietējai bibliotēkai, drēbes, mēbeles, rotaļlietas un citas mantas piedāvāt interneta forumos, kuros cilvēki atbrīvojas no lietām, pārdot  vai ziedot labdarībai.

Jebkurā gadījumā šo grāmatu es pavisam noteikti iesaku ikvienam. Tā būs lielisks palīgs paskatīties uz savu mājokli, uz savām mantām un attieksmi pret tām no malas. Marija Kondo iemāca pret lietām izturēties ar cieņu, pateikties tām par bezierunu kalpošanu un labu darbu, iesaka labākos mantu uzglabāšanas paņēmienus. Ne visiem viņas principiem es 100% piekrītu, bet lielākai daļai noteikti.

Grāmata saņemta no apgāda “Zvaigzne ABC”, no angļu valodas tulkojusi Dace Vanaga. Viedokli par blogā apskatītajām grāmatām nekādos apstākļos neietekmē sadarbība ar izdevniecībām.

15 Comments

      1. Žēl gan, nekas gan jau es izpildīšu Ilusatrētās zinātnes pilna komplekta savākšanas un iesiešanas kvestu 🙂
        Es pats ar regulāri pārrevidēju savas mantas, bet man ir visnotaļ daudz vietas kur tās nobēdzināt, lai ikdienā nedurtos acīs, tādēļ neesmu īsts likvidētājs, bet noslēpējs.

  1. grāmatu ziņā nav žēl dot tālāk jau izlasītās grāmatas(tad lūkoju pēc grāmatu maiņas plaukta kādā bibliotēkā), izņemot, ja sērija vēl turpinās vai neesmu pabeidzis to, bet plauktos vēl neizlasītās gan paturu bez ierunām

    1. Man gan reizēm ir tā, ka vēl neizlasītās grāmatas stāv un stāv plauktos un ikreiz paskatoties uz tām, sirdsapziņas pārmetumi tomēr neveicina ātrāku izlasīšanu! 🙂 Tad vienīgais veids ir dot prom, jo acīmredzot nav īstais brīdis pienācis.

  2. Šobrīd tieši šo grāmatu lasu krieviski elektroniskajā formātā. Visu laiku strīdos ar autori, jo tā negribas neko mest ārā, jo visas mantas saistās ar atmiņām. Bet tā jau var iestigt krāmos. Ar ko tas beigsies, nezinu.

    1. Protams, ka grūtāk izmest tās lietas, ar kurām saistās mīļas atmiņas, tomēr jāņem vērā, ka atmiņas pašas par sevi jau neizmetam, savukārt mantas, kad tās vairs nekalpo savam mērķim, vairs īsti nav jēgas turēt sev tuvumā. 🙂

Atbildēt