PĀRDOMAS VECGADA VAKARĀ

Attēls no  www.telegraph.co.uk
Attēls no www.telegraph.co.uk

Lai cik laba vai slikta dzīve reizēm mēdz likties, viens gan ir nemainīgi skaidrs – tā spēj būt neticami daudzveidīga un sagādāt pārsteigumus. Šis gads ir bijis dažādu pārsteigumu un raibu notikumu piepildīts. Gada sākums vien bija ko vērts, agrāk es būtu teikusi, ka kaut kas tāds notiek vien filmās vai grāmatās – vārdu sakot, tieši pirms gada Vecgada vakarā, kad mēs draugu lokā kopīgi gaidījām Jauno gadu, abi mūsu draugu pāri vienlaicīgi paziņoja par gaidāmo ģimenes pieaugumu. Un arī paši bija pārsteigti, ka negribot sanācis dubults paziņojums. Sen nebija nācies piedzīvot tādu pārsteigumu.

Kā saka, kā sagaidīsi Jauno gadu, tāds būs nākamais gads. Varu tikai piekrist, jo gads tiešām bija visādu negaidītu pavērsienu pilns un visnotaļ interesants – draugu bērnu piedzimšana, divas kāzas; arīdzan bēres; četri ārzemju ceļojumi; gliemežu ēšanas piedzīvojums lauku saimniecībā “Kangari” Kandavas novadā; Sāras Braitmenas koncerta apmeklējums; nozīmīgas pārmaiņas darbā, kas sākumā uzdzina stresu, bet nu jau viss daudz maz kārtībā un vēl daudz citu lielāku un mazāku notikumu.

Bloga izveide manā dzīvē noteikti ienesusi jaunas vēsmas. Paldies visiem maniem sekotājiem un tiem, kuri ieskatījušies manā blogā un, cerams, atraduši to, ko meklē. Mana virtuālā dienasgrāmata dienasgaismu ieraudzīja 2013.gada 2.novembrī. Šo gandrīz 14 mēnešu laikā ir publicēti 78 ieraksti: visvairāk kategorijā “Grāmatas” (55), otrajā vietā  filmu un manu atradumu kategorijas (abās pa 12 ieraksti). Vislasītāko ierakstu TOP piecinieks:

1.vietā – Pasaules čempionāts hokejā Minskā – noderīga informācija hokeja faniem

2.vietā – Visskaistākie Ziemassvētku dzejoļi

3.vietā – Suvenīri no Latvijas jeb ko aizvest kā ciemakukuli

4.vietā – Par cilvēka dvēseles tumšo pusi: Arčibalds Dž. Kronins “CEPURNIEKA PILS”

5.vietā – Visdārgākais seriāls Krievijas televīzijas vēsturē

No šī saraksta mani visvairāk pārsteidz un tajā pašā laikā arī iepriecina interese par A.Kronina daiļradi.

Savelkot kopā gada lasīto grāmatu apjomu – esmu izlasījusi mazāk kā 2013.gadā, bet to var izskaidrot ar citu pienākumu uzņemšanos, kaut ilgais nelasīšanas periods liek par sevi manīt un kādā brīdī burtiski rodas izsalkums pēc lasāmvielas. No šī gada laikā lasītajām grāmatām pašas iedvesmojošākās un atmiņā paliekošākās ir:

Runājot par nākamā gada solījumiem sev literatūras jomā, ir vēlme ķerties pie pirms kāda laiciņa iegādātu grāmatu kaudzes, kas prasīt prasās beidzot tikt izlasīta. Mans apsolījums sev:

  – ķerties klāt visu slavinātajam Patrika Rotfusa garadarbam “Vēja vārds”;

 – vēl grāmatu kaudzē mani gaida Ursula le Gvina “Tumsas kreisā roka”, Klarisa Pinkola Estesa “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”, Mariama Petrosjana “Nams, kurā…” un Pīters Meils “Gads Provansā”.

 – pienācis laiks iepazīties arī ar globāla rakstura pētījumiem: Pītera Dovernjē (Peter Dauvergne) darbu “The Shadows of Consumption” – par pasaules visaptverošo patēriņa kultūru, un Džeimsa Lavloka (James Lovelock) uz rūpīgiem pētījumiem balstītajiem analītiskajiem darbiem “Revenge of Gaia” un “Gaia – A New Look at Life on Earth” – par mūsu planētu Zemi kā domājošu būtni, kas spēj mobilizēties un atbrīvot sevi no traucēkļiem, par kādiem ar savu graujošo ietekmi sāk izrādīties cilvēki.

 – papildināt grāmatu kolekcijas ar trūkstošajiem darbiem: apzinīgi krāju visas latviski izdotās Agatas Kristi grāmatas un visus sev interesējošos darbus apgāda “Daugava” sērijā “XIX gadsimta klasiķi”;

 – pārlasīt angļu autora Arčibalda Kronina romānu “Trīs mīlestības”, Kronins ir no tiem autoriem, kas spēj aizgrābt ar dramatisma pilniem darbiem;

– atkārtoti (pēc “Zvēru kapiņiem”) sastindzināt sevi šausmās, ieurbjoties kādā no Stīvena Kinga darbiem, varbūt “Mizerija”, varbūt kādu citu;

– nespēju neiepazīties ar Dž. R.R. Mārtina episkās sāgas “Dziesma par ledu un uguni” grāmatām, tāpēc mana 2015.gada  literatūras plānā ir arī “Troņu spēle”;

– beidzot izlasīt Kasandras Klēras “The Mortal Instruments” sērijas noslēdzošo daļu “The City of Heavenly Fire”.

Turpinot pārdomas par šo un nākamo gadu, ir gājis visādi un laika gaitā nostiprinās pārliecība, ka, dzīvei ritot straujiem soļiem, ir par varītēm jāmeklē iespējas, kā palēnināt dzīves ritmu un rast prieku sīkumos, kas ir mums visapkārt. Skaidrs, ka dzīve mūs sitīs un grūdīs, jo tā tas ir iekārtots un no tā nevar izbēgt. Man patīk dzīves salīdzinājums ar amerikāņu kalniņiem – te augšā, te lejā un vienīgais, ko tu vari darīt, – izbaudīt pašu braucienu. Vairs neatceros, kas to teicis, bet ļoti trāpīgi. Tāpēc visiem Jaunajā gadā gribu  vēlēt izbaudīt šo trako, vienreizējo braucienu ko sauc par dzīvi. Darīsim to, ko alkst mūsu sirds, īstenosim, ko jau sen esam vēlējušies, metīsim pie malas nedrošību un bailes par neizdošanos, jo mēs varam sasniegt visu, ko vēlamies, ja vien vēlamies to pietiekami stipri. Lai kur mēs sagaidītu Jauno gadu, brīdī, kad apkārt skanēs šampanieša pudeļu paukšķi un debesis izgaismos salūta krāšņie lieti, domāsim par to, ko mēs dziļi sirdī vēlamies visvairāk un tas noteikti piepildīsies. Ticēsim gan Jaungada nakts īpašajam spēkam, gan savam iekšējam spēkam, kas slēpjas ikvienā no mums. 🙂 Veiksmīgu Jauno gadu visiem!

Atbildēt